|
|
 |
|
|
|
|
| | Uz šīs salas vientuļās... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Uz šīs salas vientuļās
Pēdējais es mītu.
Visi naktī ienira
Neieraudzīt rītu.
Rīts kā magnēts, malduguns
Aklas alkas ietīs.
Aktieri man vienīgam
Tēlot nepiespiedīs.
Stāv aiz maniem pleciem mežs,
Vārds uz katra zara.
Man šo salu tīru vēl
Nosargāt ir vara.
Bērzi raud un vējā līkst.
Kā lai pamet krastu?
Citiem līdzi noslīktu
Pat, ja peldēt prastu. (09.05.2015) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 3731
Kopā:6964436
|
|
|
|