|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Uz šīs salas vientuļās... | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Uz šīs salas vientuļās
Pēdējais es mītu.
Visi naktī ienira
Neieraudzīt rītu.
Rīts kā magnēts, malduguns
Aklas alkas ietīs.
Aktieri man vienīgam
Tēlot nepiespiedīs.
Stāv aiz maniem pleciem mežs,
Vārds uz katra zara.
Man šo salu tīru vēl
Nosargāt ir vara.
Bērzi raud un vējā līkst.
Kā lai pamet krastu?
Citiem līdzi noslīktu
Pat, ja peldēt prastu.
(09.05.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1595
Kopā:7214345
|
| |
| |
|
Autori
