|
|
|
|
|
|
|
| | Apciemojums | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nāvīte atspurdz un apsēžas blakus,
Atkal jau vaicā vai iešu tai līdzi.
"Rīga nav gatava" izbailēs saku.
Nāve tik atsmej: "Ko žņaudzies, ko trīci?"
Fatāls ik uznāciens izrādē viņai,
Tomēr to nespēju dēvēt par draugu.
Sveša un ļauna tā manējai miņai,
Veča, kas cietās, kad bērnībā augu.
Gribējās saglabāt mirdzošu zeltā
Sirsniņu biklo, kas pakrūtē sitās.
Gribējās ļoti, lai dzīve nav velta -
Tāda ir viena un nebūs vairs citas.
Noglāstu puķītes pļavā pēc lietus,
Brīvlaists un nesodīts uzelpot varu.
Panest nu spēju ik sitienu cietu,
Caurausts ar dzīvības dievišķo staru. (16.05.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|