|
|
 |
|
|
|
|
| | Miera dārzā | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Te viss ir zaļš, te viss ir kluss,
Te gadu simtu kauli dus.
Spirgts gaišums koku zarus vij
Un dzīvība tic sirdsbalsij.
Te rūpēm pāri ēnas skrien,
Un spoki cauri mirtēm lien.
Te nāve savas rokas glauž,
Un zirneklītis tīklus auž.
Ak, nāve, kam tu atkal nāc?
Kam klusinātus vaidus vāc?
Sirds dziedāt tiecas, kamēr plīst,
Un čukstu pūlī neizklīst.
Tā ļaužu daba - jautāt, spriest,
Vai ātri mirt vai ilgi ciest.
Bet te par spīti zeme svin,
Ko mūsu saprāts neatmin. (19.05.2015) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1826
Kopā:6826587
|
|
|
|