|
|
|
|
|
|
|
| | Miera dārzā | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Te viss ir zaļš, te viss ir kluss,
Te gadu simtu kauli dus.
Spirgts gaišums koku zarus vij
Un dzīvība tic sirdsbalsij.
Te rūpēm pāri ēnas skrien,
Un spoki cauri mirtēm lien.
Te nāve savas rokas glauž,
Un zirneklītis tīklus auž.
Ak, nāve, kam tu atkal nāc?
Kam klusinātus vaidus vāc?
Sirds dziedāt tiecas, kamēr plīst,
Un čukstu pūlī neizklīst.
Tā ļaužu daba - jautāt, spriest,
Vai ātri mirt vai ilgi ciest.
Bet te par spīti zeme svin,
Ko mūsu saprāts neatmin. (19.05.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1144
Kopā:6125066
|
|
|
|