|
|
 |
|
|
|
|
| | Koris | Autors - Daniela Rotta
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Trīs sēnes satikās mežā pēc darba,
Šurp sasauca meitenes resnule karpa.
Cik labi, ka atnācāt! Nebij’ velti šie zvani.
Vai nāksiet pēc darba jūs dziedāt ar mani?
Ir izveidots koris, tepat mūsu mežā,
Neviens, kurš tur dziedās nepaliks bešā!
Nāciet, meitenes! Kāreiz trūkst mums tur piepes.
Ja nenāksiet palīgā, būs man tad ziepes!
***
Karpa, tu traka? Kas mēs par piepēm!
Mēs jaunas un spraunas – trīs lunkanas caunas.
Ej pameklē, dārgā, sev labāk tu klaunu!
Lai dziedātu mežā, mēs esam par glaunu.
***
Iesim nu, meitenes, prom no šīs vietas,
Ir jādara mājās mums daudz svarīgas lietas.
Lai paliek tā resnā un dzied viena pati,
Tad zinās kā apcelt, kad celsies tai mati. (23.05.2015) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|