|
|
|
|
|
|
|
| | pieskārieni | Autors - arpa
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pieskaries man maigi, tā lai nesajūtu,
Tā, lai mana vientulība netraucēta būtu.
Atkāpies no manis, atkāpies pavisam,
Tā, lai rētas nepaliek sūri manī dzīstam.
Melnas ogles debesīs izmētātas gailēs,
Zibens sitīs aumaļām izmisīgās bailēs.
Vairāk nebūs man nekā, tikai tukši vēji,
Aizej, aizej, neaizej, kamēr mīlēt spēji.
Asins pilēs sarkana svešos, kailos ziedos,
Dievs redz visu un varbūt, un varbūt mums piedos.
Pieskaršos tev maigi, maigi, tā lai nesajūti,
Slīdēšu es asarā pa tava loga rūti. (10.06.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|