|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mezglotie dzīves dzīpari | | Ievietojis: Lana |
Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tā dzīve, kas mums iedota,
Ir pasniegta mums rokās,
Tik vadīt dažkārt neprotam,
Un piņķerējam mokās.
Kā dzīparu to saņemam,
Tad mezglošana sākas,
Līdz beigās kušķī sametam,
Un attīt vairs nav mākas.
Tad sūdzamies mēs liktenim,
Ka lutināt nav pratis,
Bet ko tur daudz vairs pateiksim,
Vien vainīgā es pati.
Ja lietot dzīvi nemāku,
To izšķiežot kā vēju,
Tad jājautā, kam dzīparu,
Es vispār pretī ņēmu.
Ja iedots, tad reiz jālolo,
Var attīšana sākties,
Vēl daudz ar to ir jāpaspēj,
Kas zin, kad atdot nāksies.
(19.06.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1225
Kopā:6616920
|
| |
| |
|
Autori
