|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mezglotie dzīves dzīpari | | Ievietojis: Lana |
Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tā dzīve, kas mums iedota,
Ir pasniegta mums rokās,
Tik vadīt dažkārt neprotam,
Un piņķerējam mokās.
Kā dzīparu to saņemam,
Tad mezglošana sākas,
Līdz beigās kušķī sametam,
Un attīt vairs nav mākas.
Tad sūdzamies mēs liktenim,
Ka lutināt nav pratis,
Bet ko tur daudz vairs pateiksim,
Vien vainīgā es pati.
Ja lietot dzīvi nemāku,
To izšķiežot kā vēju,
Tad jājautā, kam dzīparu,
Es vispār pretī ņēmu.
Ja iedots, tad reiz jālolo,
Var attīšana sākties,
Vēl daudz ar to ir jāpaspēj,
Kas zin, kad atdot nāksies.
(19.06.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
