|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Laiks | | Ievietojis: Sladzevska |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Man skumjas ar laimi mijās.
Kur esi tu, kas manas asaras sijās?
Un kas vērsies, mana smaida vīzijās?
Es raudāt varu, smieties varu.
Bet vēl nelemšu, ko lai es daru.
Jo tas ir mans prieks, mana brīvība
Kad domās es slīkstu, mani sagrauj dzīvība.
Es peldu, caur sapņiem un murgiem
Caur' jautājumiem, smagajiem tiem.
Tiem kas liek just,
Tiem kas liek man, pamazām zust.
Kur ir tavi soļi, aiz loga rūts?
Kur ir tavas rokas? Ne te, uz manas krūts.
Kur ir tie skūpsti, kas noslēpuma miglā tīti?
Šie pirksti mūsu, kas reiz kopā bij' vīti?
Kur ir tie zālē, pilieni rasas,
Kuri laiku zog, skaita sekundes asas?
Šie īsie mirkļi, kas doti ir mums
Tie ir mūsu brīvība, mūsu cietums.
Un kā vējš, tie garām traucas
Līdz' parauj domas, kas galvā jaucas.
Tik žēl, ka naktī stundas tik maz...
(23.07.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1287
Kopā:6709040
|
| |
| |
|
Autori
