|
|
|
|
|
|
|
| | Atgriešanās teiksmā | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Durvju sargs slēdz durvis ciet uz mājām,
It neviens vairs teiksmā nepārnāk.
Teiksmas tuvās sen jau tālas ļaudīm,
Kuri tikai mirt ne dzīvot māk.
Pielieku pie durvīm savu plaukstu.
Senas dvēseles to cieši skauj.
Zaru rokas izmisīgi vijas,
Aizslēgtajās durvīs iekšā rauj.
Vai par lēnu, nesteidzīgu, rāmu
Soļi mani mājām pretī brien.
Vārdi pelēki un vienaldzīgi
Teiksmu skavās brāļus neiesien.
Sirmais sargs ar rīta sauli celsies,
Aklās acis strautā gaismu gūs.
Nogurušie nāks un pārnāks mundrie,
Svešie, tuvie, nesaprastie jūs. (25.07.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|