|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | *** | Autors - Oskars Staļģis
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nelasi mani, es nebūšu paraugs,
Es nebūšu kārtējais domu grauds.
Es būšu tik sekls kā piemājas peļķe,
Kas izžūs, kad uzspīdēs saules stars.
Un nemeklē manī ne laimi, ne prieku,
Ko redzot tev paliktu silti.
Tas bija reiz manī un jutu es to,
Bet sen jau kā esam mēs šķirti.
(05.10.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 4142
Kopā:7011473
|
| |
| |
|
Autori
