|
|
|
|
|
|
|
| | Dziļa nožēla. | Autors - Gunta
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Neesmu es cietumniece, ienāca prātā identificēties ar ieslodzīto.
Cietumā ir mana maize.
Un aiz sienām dziesma raud.
Mana draudzene ir ēna,
Kas ar mani nerunā.
Mūra sienas auksta grīda.
Auksta sirds tur mētājas.
Vai reiz tiešām citu ceļu
Nemācēju ieraudzīt?
Aizvērt acis- nožēlot,
Zemes mātei pieglausties.
Dāvināt tai koku jaunu,
Saknes dziļi zemē rakt.
Mana maize- brīvība.
(18.10.2015) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1516
Kopā:6123750
|
|
|
|