|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dziļa nožēla. | Autors - Gunta
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Neesmu es cietumniece, ienāca prātā identificēties ar ieslodzīto.
Cietumā ir mana maize.
Un aiz sienām dziesma raud.
Mana draudzene ir ēna,
Kas ar mani nerunā.
Mūra sienas auksta grīda.
Auksta sirds tur mētājas.
Vai reiz tiešām citu ceļu
Nemācēju ieraudzīt?
Aizvērt acis- nožēlot,
Zemes mātei pieglausties.
Dāvināt tai koku jaunu,
Saknes dziļi zemē rakt.
Mana maize- brīvība.
(18.10.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1257
Kopā:6741433
|
| |
| |
|
Autori
