|
|
 |
|
|
|
|
| | Steigas telpā | Autors - Aigars Elss
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Steidzoties es no sevis attālinos. Steidzoties nekur nenokļūstu. Steidzoties nespēju iepazīt pasauli, steigā tā man neatklājas. Man ir vajadzīgs laiks kuru varu pavadīt tuvodamies sev. Man ir vajadzīgs sveces liesmas mierīgums, nakts uz rīta pusi, senu grāmatu smarža. Man ir vajadzīga apstāšanās un uz vietas stāvēšana. Kāds jūras krasts, kāda robežzīme, kāds nepārprotams nē. Sinhronizācija.
Kad tu steidzies, man tevi ir jāpagaida, mēs nevaram izkļūt no tās reizē. Kad steidzos es, tev mani ir jāapstādina. Jāatgādina kur mūsu iekšējais klusums skan visskaļāk. (26.10.2015) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|