|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Liedzot mūžīgo | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Sīkas maldu uguntiņas
Simtiem skalu naktī zog.
Pasmejas par sauli viņas –
Uzceltajam jānoplok.
Sīko, šķelto nepamana.
Lielā saule – vesels viens.
Vai nav viņai kaitēts gana?
Dzīve – ledus pieskāriens.
Dodot, ņemot, čukstot, kliedzot
Dzīves skaliņš trauslais lūst.
Guni mūžīgo sev liedzot,
Sveču liesmas pamet mūs.
(29.11.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1278
Kopā:7153060
|
| |
| |
|
Autori
