|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Imantam Skrastiņam | Autors - pucenis
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mēs mīlam tā kā priede aug
Ar čiekuriem un sveķu silto elpu
Mēs mīlam tā kā puķe aug
To noplūkt var vai salauzt asais vējš
Mirdz saule , ceļi tālēs sauc
No mīlestības gaidot dižus , cēlus darbus
Vējš neprasa , lai pateicamies tam
Kad atvēsina sakarsušās galvas
Bet reizēm mīlot paliec sevī viens
Kaut apkārt ļaužu pārpildīta telpa
Varbūt , ka tādēļ ziediem tik īss mūžs
Un čiekuriem tik reibinoša elpa
Tas jau nekas , ja spējam tālāk iet
Uz mirkli pieskārušies kādai siltai delnai
Un mīlēt tā , kā priede aug
Ar čiekuriem un sveķu silto elpu
(30.12.2015) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1911
Kopā:6413676
|
| |
| |
|
Autori
