|
|
|
|
|
|
|
| | Zvaigžņu lietus | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tas var būt pēc daudziem gadiem,
Bet varbūt jau ļoti drīz –
Kāda maza, spoža zvaigzne
Manā sirdī iekritīs.
Simtiem skūpstu uzšķils dzirkstis
Tad, kad zvaigžņu lietus līs.
Visu aizmirstu un lieku
Skats mans tevi atpazīs.
Vienmēr ziedošo un jauno
Vecums velti nāvē dzīs.
Cauri tumsonības miglai
Mīlas viedums izvedīs.
Tikai retais gribēs zināt,
Kāpēc zvaigznes degot skrien,
To, ka pasauli un dzīvi
Labāku tām just aizvien! (08.01.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|