|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mirklis | Autors - Laine Trofimova
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tas spēks, kas katrā šūnā pulsē,
ceļ mani augstāk un kaitinoši klusē.
Šķiet, paņēmis tas mani savā varā
un iešūpo kā vējš lapu kailā zarā.
Kaisle, bailes, ilgas un neprāts,
paņem mani aiz rokas un nelaiž vaļā…
Es ļaujos un smaidu,
atlaižos zālē zaļā,
izkliedzu vējam savu sirdspukstu dziesmu,
lai tas aizpūš pie Tevis manu dzīvības liesmu.
Kaut tikai mirklis..
es apstāju elpot.
Vai Tu to jūti….,
cik tas pārāks par mums
Vai Tu jūti, kā tavs tuvums mani glāsta
Un manam prātam klusi kaut ko stāsta..
Es labprāt klausos
un Tavos pieskārienos balstos..
Tad jūtos tik brīva un zinu, cik ļoti esmu dzīva!
Mirklis tas mūžīgs vai īss,
es zinu, ka īsts..
tik īsts, ka es smaidīšu arī, ja līst.
Katrā lāsē manas ilgas dzīst,
un līdz ar mani,
cauri mežam uz ezeru klīst..
(10.01.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1528
Kopā:6132405
|
| |
| |
|
Autori
