|
|
|
|
|
|
|
| | Mammu | Autors - Laine Trofimova
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
dzejolis veltīts manai mammai.
šī saikne jau paliek, arī kad izaudz
un "bērns" tevī paliek.
Reizēm es kā toreiz,
vēlos Tavā klēpī ierausties
un kā puķuzirnītis ap kaklu apvīties.
Tad Tu tik liegi mani ieaijā,
es saldi iemiegu, tik paijā mani, papaijā!
Miegā klausos katrā Tavā sirdspukstā-
tur taureņi iekrāso spārnus
mīlestības dejā klusā...
Par Princesi es vienmēr Tevi dēvēju
un pašu, pašu labāko vien klusībā Tev vēlēju.
Kaut savā aušībā
es reizēm skrējos pacietībai priekšā
un, kad Tu mani sauci mājās, teicu: - Nē,
vēl nevēlos nākt iekšā!...
Es vienmēr zināju:
Tu esi visa mana pasaule,
kur bezgalīgā mīlestība sildīja kā rīta saule.
Tā stāstīja man, kas slikts, kas labs,
kas patiess, taisnīgs , tīrs - kā skats.
Ikviens Tavs pieskāriens un acu glāsts
man laimīgai mācīja būt -
tas ir mūsu pasakas stāsts.
Es ne pret ko to nemainītu,
kaut itin visu, zeltā tītu.
Un tagad, kad mums abām citi gadi,
vējš reizēm atpūš Tavus čukstus....
Viss būs labi! (11.01.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1911
Kopā:6413676
|
|
|
|