|
|
|
|
|
|
|
| | Labāk izmirkt nekā saķert plauškarsoni (24 rindiņas) | | Ievietojis: Aleksandrs Leicers | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Uztraukumam nav pamata,
Stresam nav nekādas jēgas.
Ar slapjām botēm lietū
Es vēroju kā aizplūst manas bēdas.
Un citu raudās, citu gaudās
Vai tad kāds vēl vispār klausās?
Lietum krītot, kurpju šņores
Nekļūst vairāk sausas.
Tad neber asaras ik reizi,
Kad lietus piles krīt.
Labāk būtu cerējis,
Ka saule spīdēs rīt.
Pelēkie mākoņi virs galvas
Piestāv manai gaumei.
Taisni gribas atlaisties
Un aizplūst līdzi straumei.
Zini, pie velna sliktus apstākļus,
Debesis kaut lillā.
Lietus var krist cik daudz vien grib,
Es stāvēšu saulesbrillēs.
Un visi, kas sēž dzīvokļos,
Nīstot lietu, gandrīz ar varu.
Jums dzīvē botes salijušas
Un vajag lietussargu. (13.01.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1830
Kopā:6121999
|
|
|
|