|
|
|
|
|
|
|
| | Es līdzi nesu akmeņus... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es līdzi nesu akmeņus,
Neviens to neaizliegs.
Kā dažiem iedomāties tīk –
Tas mazohista prieks.
Bet citi zina, kāpēc man
Šis nesums tāls un grūts.
Tie vienmēr novēršas, kad sirds
Grib atbrīvota kļūt.
Es dzirdu Dieva valodu –
Skan klusums kaulos svēts,
Un vijas akmeņainais ceļš
Pret sauli, kura lec.
Pie pašas debess maliņas,
Kad slēptais atklāts būs,
Es nāves gūstīts, atbrīvots
Uz dzīvi lūgšu jūs. (17.01.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|