|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es līdzi nesu akmeņus... | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es līdzi nesu akmeņus,
Neviens to neaizliegs.
Kā dažiem iedomāties tīk –
Tas mazohista prieks.
Bet citi zina, kāpēc man
Šis nesums tāls un grūts.
Tie vienmēr novēršas, kad sirds
Grib atbrīvota kļūt.
Es dzirdu Dieva valodu –
Skan klusums kaulos svēts,
Un vijas akmeņainais ceļš
Pret sauli, kura lec.
Pie pašas debess maliņas,
Kad slēptais atklāts būs,
Es nāves gūstīts, atbrīvots
Uz dzīvi lūgšu jūs.
(17.01.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1627
Kopā:6970261
|
| |
| |
|
Autori
