|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es līdzi nesu akmeņus... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es līdzi nesu akmeņus,
Neviens to neaizliegs.
Kā dažiem iedomāties tīk –
Tas mazohista prieks.
Bet citi zina, kāpēc man
Šis nesums tāls un grūts.
Tie vienmēr novēršas, kad sirds
Grib atbrīvota kļūt.
Es dzirdu Dieva valodu –
Skan klusums kaulos svēts,
Un vijas akmeņainais ceļš
Pret sauli, kura lec.
Pie pašas debess maliņas,
Kad slēptais atklāts būs,
Es nāves gūstīts, atbrīvots
Uz dzīvi lūgšu jūs.
(17.01.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2076
Kopā:7558582
|
| |
| |
|
Autori
