|
|
|
|
|
|
|
| | Es līdzi nesu akmeņus... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es līdzi nesu akmeņus,
Neviens to neaizliegs.
Kā dažiem iedomāties tīk –
Tas mazohista prieks.
Bet citi zina, kāpēc man
Šis nesums tāls un grūts.
Tie vienmēr novēršas, kad sirds
Grib atbrīvota kļūt.
Es dzirdu Dieva valodu –
Skan klusums kaulos svēts,
Un vijas akmeņainais ceļš
Pret sauli, kura lec.
Pie pašas debess maliņas,
Kad slēptais atklāts būs,
Es nāves gūstīts, atbrīvots
Uz dzīvi lūgšu jūs. (17.01.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1322
Kopā:6132199
|
|
|
|