|
|
|
|
|
|
|
| | Kā kaķis ar peli | Autors - Ķimene
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Birst brīži kā lapas sakaltušas,
Kā zemei tik ļoti var slāpt?
Tu klusībā domāji vārdus,
Kas tik ļoti var sāpināt.
Krīt rasa no stumbriem tik liegi,
Un viegli birst asaras,
Tu teici, ka aizmirsi rītu,
Kad teici man atvadas.
-Vai varam sākt visu no gala?
-Bet kā tad tās atmiņas..?
Krīt lapas lēni no koka-
Tās asaras manējās. (15.02.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1823
Kopā:6413588
|
|
|
|