|
|
 |
|
|
|
|
| | Kā kaķis ar peli | Autors - Ķimene
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Birst brīži kā lapas sakaltušas,
Kā zemei tik ļoti var slāpt?
Tu klusībā domāji vārdus,
Kas tik ļoti var sāpināt.
Krīt rasa no stumbriem tik liegi,
Un viegli birst asaras,
Tu teici, ka aizmirsi rītu,
Kad teici man atvadas.
-Vai varam sākt visu no gala?
-Bet kā tad tās atmiņas..?
Krīt lapas lēni no koka-
Tās asaras manējās. (15.02.2016) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|