|
|
|
|
|
|
|
| | Kā kaķis ar peli | Autors - Ķimene
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Birst brīži kā lapas sakaltušas,
Kā zemei tik ļoti var slāpt?
Tu klusībā domāji vārdus,
Kas tik ļoti var sāpināt.
Krīt rasa no stumbriem tik liegi,
Un viegli birst asaras,
Tu teici, ka aizmirsi rītu,
Kad teici man atvadas.
-Vai varam sākt visu no gala?
-Bet kā tad tās atmiņas..?
Krīt lapas lēni no koka-
Tās asaras manējās. (15.02.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|