|
|
|
|
|
|
|
| | Veltījums nelaimīgiem mīlētājiem | | Ievietojis: AndrisC | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ko sadrūmis pa ielām klejo
Pat reizēm smagi nopūties
Un saldsērīgas vārsmas dzejo
No mīlas nespēj atgūties?
Cik ilgi apmāts bēguļosi?
Kā salauzts slēpsies vienatnē
Kurš iegūs, ka Tu nīkuļosi
Vien dzīve paliks pagātnē!
Tad pasmaidi un pacel galvu
Tik domas pašu augšā ceļ
Ne katreiz baudīsi Tu halvu
Tā arī mīla - dažreiz dzeļ (18.02.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1099
Kopā:6133689
|
|
|
|