|
|
|
|
|
|
|
| | Latgale, māmuļa sirmā | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mēness kad sudrabu sijā,
Zvaigznes kad ezerā mirdz,
Vaicāju zemītei savai,
Kādēļ tik smaga tai sirds.
Latgale, māmuļa sirmā,
Ezeru asarām raud.
Ne vairs, kas zemīti strādā,
Ne vairs, kam labību pļaut.
Aizgāja dēli un meitas.
Slieksnis nu putekļiem tīts.
Tukšas ir kļuvušas sētas.
Smaga man kļuvusi sirds.
Neraudi Latgale sirmā,
Mājās tie pārnāks jau rīt.
Ja reiz kāds Latgalē dzimis,
Latgale sirdī tam mīt.
Atkal reiz uzziedēs liepas,
Atkal reiz pīlādži plauks,
Atkal reiz dēli un meitas,
Mājup no svešumiem brauks.
Latgale, māmuļa sirmā,
Prieks tavās acīs vēl būs,
Kad atkal sētā ik vienā,
Dziedot, kāds sagaidīs mūs. (28.02.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1510
Kopā:6061835
|
|
|
|