|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Latgale, māmuļa sirmā | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (8)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mēness kad sudrabu sijā,
Zvaigznes kad ezerā mirdz,
Vaicāju zemītei savai,
Kādēļ tik smaga tai sirds.
Latgale, māmuļa sirmā,
Ezeru asarām raud.
Ne vairs, kas zemīti strādā,
Ne vairs, kam labību pļaut.
Aizgāja dēli un meitas.
Slieksnis nu putekļiem tīts.
Tukšas ir kļuvušas sētas.
Smaga man kļuvusi sirds.
Neraudi Latgale sirmā,
Mājās tie pārnāks jau rīt.
Ja reiz kāds Latgalē dzimis,
Latgale sirdī tam mīt.
Atkal reiz uzziedēs liepas,
Atkal reiz pīlādži plauks,
Atkal reiz dēli un meitas,
Mājup no svešumiem brauks.
Latgale, māmuļa sirmā,
Prieks tavās acīs vēl būs,
Kad atkal sētā ik vienā,
Dziedot, kāds sagaidīs mūs.
(28.02.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
