|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Man priekšā stāv kā bilde | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Man priekšā stāv kā bilde –
Dzīvs lietus par mums raud.
Nu pašu sagandēta
Un sveša debess draud.
Nav saules, tikai pelni
Virs Rīgas spazmas ceļ,
Un drudzī čūskas inde
Par vēlu masās dzeļ.
Ne dvēseles, ne miesas.
Vai, cilvēk, tici nu?
Te labie ņudz, te – sliktie,
Un kam gan kalpo tu?
Ir kāds, kurš visu zina,
Bet zelta maldu daudz.
Ņem, cilvēk, popkornturzu,
Un aši galvā mauc!
(09.03.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
