|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Grāmata | | Ievietojis: Blazijs Grava |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es nezinu - man liekās tā,
jo dzīvoju kā grāmatā.
Šķirstot lapas, tā ātri skrien,
pa vienai, pa vienai vien.
Es mānu sevi - sev meloju,
reiz visu to jau lasīju.
Ātri rakstīts nepabeigts,
stāsts man paliek neizteikts.
Es plēstās lapas salasu,
tās neizmestās glabāju.
Es pārlasu, kas noticis,
no tā kas vēl ir atlicis.
Vārdu virkne bez burtiem lasās,
bet izlasītais salasāms.
Mesta, plēsta, ķēpāta.
Tā ir mana grāmata!
(10.03.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 5388
Kopā:7370321
|
| |
| |
|
Autori
