|
|
|
|
|
|
|
| | Grāmata | | Ievietojis: Blazijs Grava | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es nezinu - man liekās tā,
jo dzīvoju kā grāmatā.
Šķirstot lapas, tā ātri skrien,
pa vienai, pa vienai vien.
Es mānu sevi - sev meloju,
reiz visu to jau lasīju.
Ātri rakstīts nepabeigts,
stāsts man paliek neizteikts.
Es plēstās lapas salasu,
tās neizmestās glabāju.
Es pārlasu, kas noticis,
no tā kas vēl ir atlicis.
Vārdu virkne bez burtiem lasās,
bet izlasītais salasāms.
Mesta, plēsta, ķēpāta.
Tā ir mana grāmata! (10.03.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|