|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Grāmata | Autors - Blazijs Grava
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es nezinu - man liekās tā,
jo dzīvoju kā grāmatā.
Šķirstot lapas, tā ātri skrien,
pa vienai, pa vienai vien.
Es mānu sevi - sev meloju,
reiz visu to jau lasīju.
Ātri rakstīts nepabeigts,
stāsts man paliek neizteikts.
Es plēstās lapas salasu,
tās neizmestās glabāju.
Es pārlasu, kas noticis,
no tā kas vēl ir atlicis.
Vārdu virkne bez burtiem lasās,
bet izlasītais salasāms.
Mesta, plēsta, ķēpāta.
Tā ir mana grāmata!
(10.03.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1907
Kopā:7013381
|
| |
| |
|
Autori
