|
|
|
|
|
|
|
| | Mūžīgais vakars | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Miglā slīkstu vai akā,
Virs galvas pilnmēness lampa.
Piedzimis sendienu dzīlēm
Mans skats lec uz rītdienas rampas.
Veru sirdis un durvis,
Bet pēkšņi aizcērtas dvaša.
Pārlieku komiskā spēlē
Pliks nabags tu paliec bez graša.
Slāpes neizturamas,
Kaut apkārt ūdeņu gari.
Sarauju dzīparu saulei –
Ne siltums jums piestāv ne stari.
Man ir mūžīgais vakars,
Jo rīts pienāks tikai pēc nāves.
Skatienu pagātne apraks,
Pie kapa kā cietumsargs stāvēs. (23.03.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|