|
|
|
|
|
|
|
| | No sirds | Autors - Džeina
| | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vēlos uzrakstīt par to, ko jūtu, par ko domāju un varbūt, par ko mīlu...
Es brīžiem jūtos vientuļa. Vientulībā es domāju. Arī tagad.
Jūtu to, ka mīlu pasauli. Mīlu savu dzīvi. Taču nejūtos es pārāk dzīvi... Kas nospiež manu sirdi??
Domas manas šaudās pa istabas kaktiem. Tik daudz jautājumu un nesaprastu dzīves likumu.
Savas emocijas izteikt nespēju...
Paveries uz leduspuķēm logā, kuras Tavu logu ziemas rītā rotā. Kādas skaistas tās un neatkārtojamas. Tāpat kā visi un Tu...
Pacel acis uz augšu un paveries zvaigznēs. Cik spožas tās un siltas...Tāpat kā mūsu sirdis un Tava!
Vai tagad jūti prieku? Prieks rodas brīvi elpojot un jūtot katru mirkli...!
Aizver acis...
Iegrimsti uz mirkli sapnī...sapnī varbūt kopā ar mani. Tikai Tu un es... Pārējam nav nozīmes.
Mēs aizveram acis un sirdi pilda prieks un cerība kā mīlestība!
Šis bija mans stāsts, stāsts ir sirds spogulis, tas nemelo.
Ieklausies manos vārdos – patiesos un skaidros – paskaties uz manu sirdi... (01.03.2005) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|