|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Viņš un viņa | Autors - Blazijs Grava
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Šajā stāstā ir reālas personas. Tās ir mums apkārt.
Viņš vēlējās viņu noskūpstīt,
apskaut un nelaist nekad vaļā.
Viņš vēlējās un stipri samulsa,
iespējams ka tikai nobijās.
Viņa gaidīja viņa skūpstus,
skāvienus ciešos kas silda.
Viņa vienkārši apklusa,
asaras slēpjot aizgriezās.
Viņš tā šķiet laikam saprata,
viņa viņu nemīl tā noteikti ir.
Viņš piecēlās un aizgāja,
sāpēs nespēdams atskatīties.
Arī viņa tik pat daudz saprata,
viņš viņu nemīl tā noteikti ir.
Viņa palika un sēdēja,
nespējot parunāt un piecelties.
(04.04.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
