|
|
 |
|
|
|
|
| | Kas zinās | | Ievietojis: Rebbeka | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vienīgās acis, kurām es nebaidījos,
Vēlējos lūkoties tajās ik brīdi,
Es iemīlēju tās.
Tāpat Tavas lūpas,
Tavas saldās, maigās lūpas,
Tik saldas kā aizliegtais auglis.
Ik pieskāriens, ko sniedzi,
Neprātīgi ādu dedzināja,
Aiz patikas un laimes sajūtas.
Dzīve bija pilnīga ar Tevi,
Tas viss un vēl vairāk,
Bija un izbija,
Muļķīgu iemeslu dēļ tas,
Un tomēr, to mazo muļķīti es iemīlēju,
Kas to lai zin,
Varbūt joprojām,
Mīlu.. (14.07.2016) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2069
Kopā:6853147
|
|
|
|