|
|
 |
|
|
|
|
| | *Sirdsapziņa | | Ievietojis: KakjuTante | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Es paslēpos tumsā un redzēju viņu,
Tavu netīro,melno sirdsapziņu.
Tā ierāvusies stūrī,iepretim man,
Drūmā,naidīgā balsī tā skan.
Tuvāk tai devos,lai saprastu,
Tā virzījās tālāk,lai nodotu.
Tai palīdzēt centos no spēka visa,
Līdz mana pacietība tumsā dzisa.
Bēdas,sāpes un naids no tās lien,
Es skatos šai sirdsapziņā vēl aizvien.
Kapēc tā nelaiž nevienu sev klāt?
Ja viss tomēr varētu būt savādāk.
Es pieceļos-dodos taisni pie tās,
Pie dzīves sagrautās,nomāktās.
Viena lāse asaras manas,
Pieskārās pie sirdsapziņas tavas.
Tā ritēja pāri tai lēni un klusi,
Un pati es atkāpjos uz tumsas pusi..
Sirdsapziņai sāpēt sāk,
Tumsa,kliedziens no tās laukā nāk.
Tās rētas un bailes lēnām dziest,
Tā grasās cīnīties,mani projām sviest.
Bet, sirdsapziņa gaiša kļuva,
Mīlestība nu tai tuva?
Nokrīt tai važas un brīva tā ir,
Un tagad tā gaismu no tumsas šķir.
Sirdsapziņa nu attīrīta,
Un brīva tā atkal padarīta!
Tai apkārt laistās gaismas spožas,
Un sačukstas balstiņas maigas un možas.
Sirdsapziņa prom doties var,
Lai atkal kādu citu mana asara skar... (18.07.2016) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2435
Kopā:6563768
|
|
|
|