|
|
|
|
|
|
|
| | *TĀS sārtās. | Autors - Marta
| | Komentāri (10) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Zeltainie koki un lāses tās sārtās,
Tās sārtās,kas pil un uz zemes krīt.
Pelēkie ceļi,takas un laiks,
Laiks,kas rādīs,kas notiks rīt.
Cilvēku soļi,tie bēg,tie steidzas,
Cilvēkiem bail,ka laiks tiem beidzas.
Haotisks nemiers,lapu virpulis nāk,
Savas sārtās zelta lāses dancināt sāk.
Cilvēks ar domu aizņemts un skrien,
Un atkārtojas tas katru mīļu dien.
Tas nemanīs zeltu,ne lāses sārtās,
Kas viņam rudens skaistuma dziru sniedz.
Tas nemanīs kā saulstari tumsā bārstās,
Jo pārņemtība ar laiku viņam to liedz... (19.07.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2441
Kopā:6414206
|
|
|
|