|
|
|
|
|
|
|
| | *Gaisā | Autors - Marta
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tas paceļ mani gaisā!
Kad uzmaidi Tu man,
Tas paceļ mani gaisā,
Kā Tava balss man skan,
Tas paceļ mani gaisā,
Kā pieskaries Tu man,
Un Tavi čuksti tovasar vēl tagad prātā skan
Jau šovakar mēs tiekamies,
Lai atkal celtos gaisā,
Kā tovasar,lai iekarstu,
Un robežas lai plaisā!
Tu mani dejot uzlūgsi,
Es kautri teikšu-"jā"
Un atkal čuksti Tavējie kā tovasar man skan
Tas paceļ mani gaisā,kā reibums Tu man esi,
Tas paceļ mani gaisā,tik tuvi,bet tik sveši,
Tas paceļ mani gaisā,kā kvēlo acis Tavas,
Tas paceļ mani gaisā,kā vēro lūpas manas.
Šis vakars šķiet kā mirklis īss,mēs noreibuši esam,
Viens otram acīs skatoties,skūpstu klēpjus nesam,
Tu pacel mani gaisā,un Tevi ceļu es,
Lai šī karstā vasara mūs abus gaisā nes! (25.07.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|