|
|
|
|
|
|
|
| | Apmaldījies | Autors - Lauris Krolis
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu teici - mēs mūžīgi iesim
Basām pēdām
Pa smilšaino dzimtenes ceļu.
Tu teici - nebūs vasarai beigu,
Nebūs bēdu,
Asaru, sirds brūču dziļu.
Tie bija meli.
Bērnība beidzās,
Drausmīgas vētras gāzās man pāri.
Viens solis nepareizs, otrs -
Tik slikti nu veicās,
Dzīve ļaunāka šķita par nāvi.
Pēc sāpēm un pūlēm
Es pavērsu skatu
Uz dzimtenes lielceļa pusi.
Kāpēc vien tagad, ne agrāk?
Visu šo laiku
Tu biji mani tur gaidījusi. (04.08.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1825
Kopā:6422598
|
|
|
|