|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ir pagājis laiks un viegli, tik viegli | | Ievietojis: aizeksinaks |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ir pagājis laiks un viegli, tik viegli
Kā taurenis dejo un bites kur dūc
Bet patiesām nav jau tik drūmi, vien liegi
Ir jāapzin esība mums, kur tai būt.
Par laiku, kas vasarai aizejot steigšus
Vien atmiņā paliek dažš mirklis no tās
Un tomēr ir galvenais sajust to laimi
Un prieku par draugiem, kā tuvajiem ar.
Mēs esam un būsim tik cieši jo cieši
Jo pasaule mēdz mūs drumstalās lauzt
Par vasaras sauli un prieku, kas bijis
Tik ļoti daudz atmiņu paliks un sauks
Aiz tālēm turp zilajām, jūrām, kas šalko
Ceļš krustosies neviļus, varbūt par daudz?
Nē, pamīšus notiks kā grāmatā rakstīts
Ikvienam savs sapnis tiks izsapņots ļauts
(11.08.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
basite (15.09.2017, 21:37)Pateicos!Ješka (viesis) (15.09.2017, 09:28)Vai, es arī esmu nokavējis,bet nekas,sveicu tāpat un novēlu Tev iedvesmu vēl daudziem daudziem dzejoļiem.:))) :Dbasite (14.09.2017, 10:22)Mīļš paldies, bez smecera, kā arī pārējiem sveicējiem, vienmēr esmu uzskatījusi- labāk vēlāk nekā nekad!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
