|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | *Rīta agrumā neslēpies | | Ievietojis: KakjuTante |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Rītā agrā pār lapām krīt rasa
Un maigais vējš tajā ietīties prasa.
Tur es pļavas klajumā,mirdzošā zaļumā,
Meklēju sevi,jo zaudēju tevi.
Es maldīšos tālu,cik talu vien var,
Lai kaut reizi manas rokas atkal tavējās skar.
Es iziešu takas,mežus un pļavas,
Lai atkal redzētu acis tavas.
Tu iedvesma mana,laime un prieks,
Man pārvarēt šķēršļus ir tīrais nieks.
Bet,laikam tikties mums neizdosies,
Jo patīk liktenim spēlēties.
Tak teicu tev toreiz,jel,neslēpies,
Jo visādi dzīvē var gadīties.
Bet,mani klausīt tu negribēji.
Un,nu,ceļu atpakaļ pazaudēji...
(22.08.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
