|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | *Rīta agrumā neslēpies | Autors - Marta
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Rītā agrā pār lapām krīt rasa
Un maigais vējš tajā ietīties prasa.
Tur es pļavas klajumā,mirdzošā zaļumā,
Meklēju sevi,jo zaudēju tevi.
Es maldīšos tālu,cik talu vien var,
Lai kaut reizi manas rokas atkal tavējās skar.
Es iziešu takas,mežus un pļavas,
Lai atkal redzētu acis tavas.
Tu iedvesma mana,laime un prieks,
Man pārvarēt šķēršļus ir tīrais nieks.
Bet,laikam tikties mums neizdosies,
Jo patīk liktenim spēlēties.
Tak teicu tev toreiz,jel,neslēpies,
Jo visādi dzīvē var gadīties.
Bet,mani klausīt tu negribēji.
Un,nu,ceļu atpakaļ pazaudēji...
(22.08.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
Ziemassvētku pantiņi
Pašizdomātie pantiņi, sakombinēti ar interesantiem attēliem par Ziemassvētku tematiku.
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1438
Kopā:6118019
|
| |
| |
|
Autori
