|
|
|
|
|
|
|
| | Dzimtais betons (28 rindiņas) | | Ievietojis: Aleksandrs Leicers | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mana kvartāla jumtu dakstiņi,
Kas liecās no baumām.
Piekvēpuši ar domām,
It kā nevainīgām, bet tomēr ļaunām.
Mani smagie acu plakstiņi,
Kas sargā no traumām.
Tos aizverot, es aizmirstu,
Dodu vietu, kam jaunam.
Kur paliek vieta kaunam?
Ja nav pat vietas galdam.
Manas pilsētas ielas
Es saucu par mājām.
Kad asarām sāļām
Jātek, bet netek.
Kad mīlniekiem jāstrīdās,
Bet šie tikai ar roku atmet.
Tad mana kvartāla betons
Vēl saltāks kļūst.
Tad manas atmiņu važas
Vērpjas un lūst.
Un ejot man labāk kļūst,
Jo es beidzot nezinu, kā būs.
Rutīna tik tālu pagātnē pūst.
Naids pret mājām lēnām zūd.
Kur tad esmu es?
No pilsētas jau kādu gabalu.
Ne tāpēc, ka dzimtajai vietai es būtu par labu,
Vienkārši - redzēt to mirstam, man ir par smagu. (14.09.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1631
Kopā:6431594
|
|
|
|