|
|
 |
|
|
|
|
| | Daugavpils | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pašā Latvju zemes malā, tur pie Slāvu cilts,
Likteņupes krastā dzima Dinaburgas pils.
Gadu simtiem varas mijot, nosaukums tai cits:
Kādreiz Dinaburga, Dvinska, tagad Daugavpils.
Pabraucot zem kaijas spārna, un tad vēl mazliet,
Liekas laiks te reizēm stājas, reizēm lēnāk iet,
Forštatē, kad vecais tramvajs slaidu loku met,
Un pa Jāņa ielu, it kā pagātnē mūs ved.
Rīgas ielas promenādē papēdīši klaudz,
Cietoksnis ar savu šarmu aicina un sauc.
Parki, tilti, nami, ielas naktīs spoži mirdz.
Redzot tādu Daugavpili straujāk sitas sirds.
Dievnami un senās ēkas likteņstāstus dveš.
Tautības iet roku rokā, un neviens nav svešs.
Apkārt sentiments, bet sirdīs siltums neparasts.
Kas nav Daugavpilī bijis, tam to nesaprast. (09.10.2016) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|