|
|
|
|
|
|
|
| | Daugavpils | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pašā Latvju zemes malā, tur pie Slāvu cilts,
Likteņupes krastā dzima Dinaburgas pils.
Gadu simtiem varas mijot, nosaukums tai cits:
Kādreiz Dinaburga, Dvinska, tagad Daugavpils.
Pabraucot zem kaijas spārna, un tad vēl mazliet,
Liekas laiks te reizēm stājas, reizēm lēnāk iet,
Forštatē, kad vecais tramvajs slaidu loku met,
Un pa Jāņa ielu, it kā pagātnē mūs ved.
Rīgas ielas promenādē papēdīši klaudz,
Cietoksnis ar savu šarmu aicina un sauc.
Parki, tilti, nami, ielas naktīs spoži mirdz.
Redzot tādu Daugavpili straujāk sitas sirds.
Dievnami un senās ēkas likteņstāstus dveš.
Tautības iet roku rokā, un neviens nav svešs.
Apkārt sentiments, bet sirdīs siltums neparasts.
Kas nav Daugavpilī bijis, tam to nesaprast. (09.10.2016) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2130
Kopā:6059960
|
|
|
|