|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Daugavpils | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pašā Latvju zemes malā, tur pie Slāvu cilts,
Likteņupes krastā dzima Dinaburgas pils.
Gadu simtiem varas mijot, nosaukums tai cits:
Kādreiz Dinaburga, Dvinska, tagad Daugavpils.
Pabraucot zem kaijas spārna, un tad vēl mazliet,
Liekas laiks te reizēm stājas, reizēm lēnāk iet,
Forštatē, kad vecais tramvajs slaidu loku met,
Un pa Jāņa ielu, it kā pagātnē mūs ved.
Rīgas ielas promenādē papēdīši klaudz,
Cietoksnis ar savu šarmu aicina un sauc.
Parki, tilti, nami, ielas naktīs spoži mirdz.
Redzot tādu Daugavpili straujāk sitas sirds.
Dievnami un senās ēkas likteņstāstus dveš.
Tautības iet roku rokā, un neviens nav svešs.
Apkārt sentiments, bet sirdīs siltums neparasts.
Kas nav Daugavpilī bijis, tam to nesaprast.
(09.10.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
