|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mēness spožumā | | Ievietojis: Rebbeka |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tur mēness spožumā,
Kāds siluets ēnu met.
Nedzirdu, bet jūtu,
Viņš seko viegliem soļiem.
Tā silto elpu jūtu caur matiem,
Viegli pieskārieni slīd par manu roku,
No pleca, līdz pat pirkstu galiem.
Skudriņas pār ķermeni skrej,
Pēc mirkļa, maigas un tik svešas lūpas to skar.
Bail, ja acis vēršu vaļā
Viņš nemanāmi pazust spēj
Vien vīzija prātā redzama
Vien sapnis to parādīt spēj.
Acis viņējā vēl baidos un nepazīstu,
Vēl mazdrusciņ
Un mēness spožumā viņš pazudīs drīz.
(17.10.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
