|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Klusuma pasaule | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad radio izslēgts un telefons klusē,
Kad atpūšas vējš visās debesu pusēs,
Es sadzirdu skaidri, kā sirds mana pulsē.
Kā koki velk elpu, pirms došanās dusēt,
Pirms nokratīt pēdējo, šī gada zeltu.
Es saklausu otu un audeklu baltu,
Kas lūdzas, lai ātrāk to molbertā celtu.
Un kaut kur no plaukta, ar balstiņu smalku,
Man svecīte stāsta, kā pievarēt liesmu.
Es sadzirdu garu, es sadzirdu miesu,
Pat likteni savu es klausos, kā dziesmu.
Nav pasaulē manā ne draudu, ne briesmu.
Te runā it viss, kam vien piešķirtas lomas.
Ir dzirdami krēsli, un balsis no somas.
Bet brīžos, kad esmu pie lieliskas omas,
Pat dzirdu, kā galvā tev sarosās domas.
Un pretī pie galda tad apsēžos smaidīgs.
Es zinu, ka klusuma brīdis ir svarīgs,
Bet atgriežu troksni, lai nejustos vainīgs
Par to, ka šai pasaulē esmu tik laimīgs. (25.10.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3396
Kopā:7368329
|
| |
| |
|