|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Klusuma pasaule | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad radio izslēgts un telefons klusē,
Kad atpūšas vējš visās debesu pusēs,
Es sadzirdu skaidri, kā sirds mana pulsē.
Kā koki velk elpu, pirms došanās dusēt,
Pirms nokratīt pēdējo, šī gada zeltu.
Es saklausu otu un audeklu baltu,
Kas lūdzas, lai ātrāk to molbertā celtu.
Un kaut kur no plaukta, ar balstiņu smalku,
Man svecīte stāsta, kā pievarēt liesmu.
Es sadzirdu garu, es sadzirdu miesu,
Pat likteni savu es klausos, kā dziesmu.
Nav pasaulē manā ne draudu, ne briesmu.
Te runā it viss, kam vien piešķirtas lomas.
Ir dzirdami krēsli, un balsis no somas.
Bet brīžos, kad esmu pie lieliskas omas,
Pat dzirdu, kā galvā tev sarosās domas.
Un pretī pie galda tad apsēžos smaidīgs.
Es zinu, ka klusuma brīdis ir svarīgs,
Bet atgriežu troksni, lai nejustos vainīgs
Par to, ka šai pasaulē esmu tik laimīgs.
(25.10.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
