|
|
 |
|
|
|
|
| | Ilūziju varā jeb ideālu nav | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
tuvojos tuvinos tev
pielavos pieskaros
mani tracina attālumi
vārdi mājieni
neizjusti pieskārieni
vairs neatmini
vilini valdzini tver
Velc mani aiz rokas
izvairos attālinos
bēgu kaut nevaru nekur
un to saucu par neprātu
šīs mūžīgās mokas:
tu sacel ūdens glāzē vētru,
no nekā uzbur jēgu
tu gribi mani
gribi tikai sev
pēkšņi atraidi atgūd
varbūtības sver
bet vissmagākās ir nepiepildītas ilgas
naktīs uz krūtīm guļ
top acis valgas
visvieglākās ir nemitīgās ilgas
sirdī mūžīgais dzinējs maļ
gaisīgas līganas kā vējā smilgas
uzpūš vējiņš
aizlido sīka dzirkstele gaisā
gadās pretī tēviņam mātīte
vai arī mātītei tēviņš
kā nevainīgs jēriņš
visi jutekļi moži
un viss jau liesmās
pēc brīža veries
krāsmatās
nepiepildāmu Ilgu sekās nenovēršamās,
bet jau atkal ilgojies
pēc neapjaustā
ideāla nesatiktā (30.11.2016) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|