|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pakāpieni... | Autors - Sintija Balule
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ar pārdrošu skatu un glāstu
Jo tikai Es,
Pieglaužos krūtīm, par sevi Tev stāstu.
Un tikai Tevi,
Vien rītos ar neslēptu mundrumu sevī,
Tā mīlēšu.
Zinu, ka nespēšu vairāk bez Tevis –
Mūžīgi.
Pārstāj reiz lietu un asaras jaukt,
Jo tikai Tu,
Vari kā Saules zieds man tikai plaukt.
Jo esi man.
Ar zvaigznēm un gaismu es sirdi Tev dedzu,
Un tikai es,
Sev blakus kā vienīgo, labo sev redzu,
Jo esmu Tev.
(19.12.2016) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1402
Kopā:7283108
|
| |
| |
|
Autori
