|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Viena zvaigzne no simta | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad zvaigžņu lietus līst,
Vai tas tiešām ir īsts?
Vai tas tikai sapnis vien,
Kas dzīvei mosties liek?
Tālums nesāp, sāp tuvums.
Sāp pieradums un guvums,
Kas kā laimests, mantojums
Pēkšņi no rokām laukā slīd.
Zvaigzne neparasti skaista tāpēc,
Ka nesniedzami tāla un sveša,
Tās tālums nevienam nesāpēs
Tur tālu, tālu aiz mūžameža.
Taču viena zvaigzne no simta
Pēkšņi no debesīm lejup krita.
Tieši tā, kas debesīs spīdēja spoža
Un pati par sevi bija tik droša.
Tās ārējais spožums nobālēja,
Tiklīdz viņa uz zemes tika,
Bet tā iekšēji cēli uzmirdzēja
No viena vien pieskāriena.
(24.01.2017) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1250
Kopā:7559870
|
| |
| |
|
Autori
