|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Viena zvaigzne no simta | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad zvaigžņu lietus līst,
Vai tas tiešām ir īsts?
Vai tas tikai sapnis vien,
Kas dzīvei mosties liek?
Tālums nesāp, sāp tuvums.
Sāp pieradums un guvums,
Kas kā laimests, mantojums
Pēkšņi no rokām laukā slīd.
Zvaigzne neparasti skaista tāpēc,
Ka nesniedzami tāla un sveša,
Tās tālums nevienam nesāpēs
Tur tālu, tālu aiz mūžameža.
Taču viena zvaigzne no simta
Pēkšņi no debesīm lejup krita.
Tieši tā, kas debesīs spīdēja spoža
Un pati par sevi bija tik droša.
Tās ārējais spožums nobālēja,
Tiklīdz viņa uz zemes tika,
Bet tā iekšēji cēli uzmirdzēja
No viena vien pieskāriena.
(24.01.2017) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
3D dimensija.
Aspekts aspekta galā,
Kā eža adatas saslejas kamolā.
Nu tikai prāts ķersies klāt risināt.
Dažādas kombinācijas veidot.
Šausmu stāstus un problēmas radot.
Sastrēgums dvēselē,bailes...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
