|
|
|
|
|
|
|
| | Mežā | Autors - Baiba Jaunzema
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es aizgāju uz mežu
Un tur atradu dzeju.
Kā sev līdzīgo mīlu dabu,
Par kuru sirdī rūpi turu.
Apskauju stalto bērzu
Kā savu brāli.
Apskauju raženo liepu
Kā savu māsu.
Es atstāju mīkstās sūnās
Visas savas dienas sūrās.
Raitā solī kā dejā
Es uz priekšu vien eju.
Un kā savu īpašo telpu,
Kur atslīgt un atvilkt elpu,
Es izvēlos smaržpilnu, ziedošu pļavu
Un upju, ezeru vēsi veldzējošo garu.
Un dienvidu vēju kā zirdziņu palso
Laižu, lai nepiestājot, garām man auļo,
Lai visas raizes ir tikai gaistoši māņi
Un visas bēdas - pieredze, ko krāju. (03.02.2017) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2226
Kopā:6413991
|
|
|
|