|
|
 |
|
|
|
|
| | DARAI | | Ievietojis: nebeeda | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Lūdzu nekomentēt
Es nezinu, kur paliek dvēselītes tad,
kad suņi mirst
un nezinu,kur aizsteigusies mana
baltā, lepnā DARA.
Ik rītu, durvis verot, gaidu, klausos... Nē.
Tik bērzos vēji smilkst
un, kaut ko vēstot, sniegu notrauc
zīlīte no jasmīnzara...
Ies laiks. Tas apvārdos gan asaras,
gan remdēs bēdas,
zem jasmīnkrūma lēni apstāsies
un uzkavēsies brīdi,
lai pavasaros baltiem ziediem
izrotātu baltas pēdas
un baltās domās gultos baltā sniegā,
zaļā zemē,
sirdī... (06.02.2017) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1199
Kopā:6637479
|
|
|
|