|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Latgales sirds | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vakars sārtaini zied, un es izeju Rēzeknes ielās.
Tur es staigāšu viens, līdz pat brīdim, kad atausīs rīts.
Tur es staigāšu viens, tā, lai sajūtu solī ikvienā,
To, cik brīnišķi mirdz, sirmām ugunīm, Latgales sirds.
Sevī vēsturi nes namu sarkano ķieģeļu sienas.
Bet man neliekas svešs, tajās ieaustais sentēvu stāsts.
Rāmā gaismiņā dus, soļiem mērītie parki un ielas.
Un, kā pieskāriens kluss, ataust atmiņā māmuļas glāsts.
Naktī Rēzekne mirdz, dusot septiņu pakalnu klēpī.
Tikai rietumiem līdz, garām pilskalnam upīte skrien.
Seno dievnamu balss, kas ik reizi to sargā un svētī,
Lai cik būtu es tāls, mājup aicina mani arvien.
(23.04.2017) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
