|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | otreiz atvadīties | Autors - arpa
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es atnācu otrreiz atvadīties
Nemānāmi un klusi.
Kā dziesma, tev pieskārusies
Un apklususi.
Tavas durvis stāv vaļā
Aiz tām neviena nav.
Paslēpusies sarkanā vējā
Ugunspuķe blāv.
Vēju mūzika, vērmeļu vārdi.
Miglas atbalsī viegli skan.
Lietus lāses pa logu
Raud ne man. Ne man.
Un es tevi joprojām mīlu
Vien nezinu, kā lai to pasaku.
Kad tu ne maniem bērniem
Stāsti vakara pasaku.
(08.06.2017) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2006
Kopā:6548528
|
| |
| |
|
Autori
